Kultūra un izklaide
izstādes skats

Jūrmalnieki un kūrortpilsētas viesi aicināti ieskatīties leģendārajā laikā caur fotogrāfiju, muzeja krājuma priekšmetiem un dokumentālo kino izstādē “Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie”.

Jūrmalas muzejam šogad aprit 60. gadskārta. Savā pastāvēšanas laikā muzejs vairākkārt mainījis gan savu nosaukumu un atrašanās vietu, gan struktūru. Nu jau 25 gadus muzejs atrodas Jūrmalas centrā, Majoros, Tirgoņu ielā. Ilggadējais nosaukums “Jūrmalas pilsētas muzejs” pagājušā gada nogalē nomainīts uz “Jūrmalas muzejs”. Kopš pirmsākumiem muzejam ir bijušas teritoriālas struktūrvienības vai filiāles, pašlaik tās ir Aspazijas māja, Jūrmalas Brīvdabas muzejs un Bulduru Izstāžu nams.

Katra muzeja lielākā bagātība ir tā kolekcijas. Jūrmalas muzejs lepojas ar Latvijā lielāko 20. gadsimta peldapģērbu kolekciju un vērtīgajām pastkaršu, fotogrāfiju un mākslas kolekcijām. Kopējais uzkrāto priekšmetu skaits tuvojas 70 tūkstošiem. Muzeja resursi tiek izmantoti Jūrmalas – Baltijas lielākās kūrortpilsētas – unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei, izglītojošajam darbam un popularizēšanai. Pateicoties 2004. gadā izbūvētajām izstāžu zālēm, muzejs ir zināms arī ar aktīvu izstāžu darbību. Pēdējos gados vidējais muzeja apmeklējumu skaits gadā ir aptuveni 24 tūkstoši, kas arī apliecina muzeja popularitāti.

Izstāde “Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie”

Atzīmējot 60 gadu jubileju, Jūrmalas muzejs ir pievērsies 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kas ir muzeja un Jūrmalas valstspilsētas sākotne. Sešdesmitie gadi pasaulē raksturoti kā pretrunīgs, lielu pārmaiņu un revolūciju, cerību un optimisma laiks, saukti arī par vētrainajiem, stilīgajiem un leģendārajiem sešdesmitajiem. Jūrmalā tie bieži dēvēti par Arnolda Deglava (1894–1969)  laiku, novērtējot Deglava personību un darbību Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā no 1961. līdz 1969. gadam.

Izstāde “Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie” ir muzeja velte visiem jūrmalniekiem un Jūrmalas viesiem, sagaidot vasaru un jauno kūrorta sezonu. Sešdesmito gadu gaisotni veido fotoattēli un priekšmeti no muzeja krājuma, kā arī 1964. un 1968. gada dokumentālo filmu fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Izstāde ir muzeja vēsturnieku un krājuma speciālistu kopdarbs, izstādes scenogrāfs – Mārtiņš Heimrāts.