Top jūrmalnieku goda tērps, saulgriežu laikā pabeigta brunču aušana un šūšana, noausts lielais plecu lakats. Tērpa paraugeksemplāri – sievas un vīra goda kārta – pilnībā tiks pabeigti šogad rudenī.
Vilnas auduma aušana brunčiem uzsākta šā gada pavasarī pēc rūpīgas, tērpa konceptam atbilstošu materiālu sagatavošanas. Brunču audumu trīs metru garumā Bulduru aušanas studijas stellēs darināja jūrmalniece – amatu prasmju zinātāja Sarmīte Sedliņa. Kopdarbā ar audēju Saulcerīti Greiziņu tapis arī lielais plecu lakats.
Tērpa paraugeksemplāri – sievas un vīra goda kārta – pilnībā tiks pabeigti šā gada rudenī. Goda tērpa paraugi glabāsies Jūrmalas pilsētas muzejā un būs izmantojami tērpu darināšanā tautas deju kolektīviem, dziedātājiem un jūrmalniekiem, gatavojoties XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku 150. gadadienai un citiem tautas svētkiem.
Jūrmalas goda tērpa izveide sākotnēji bija jūrmalnieku – Dziesmu un deju svētku dalībnieku – iniciatīva, vēlme iznest savas pilsētas vārdu apvidum piederīgā tērpā. Ar idejām goda tērpa koncepcijas izstrādē piedalījās Jūrmalas tautas deju kolektīvi, aušanas studijas dalībnieces un mākslinieki. Tērpa koncepta tapšanā tika piesaistīti konsultanti – Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta etnoloģijas nodaļas vadītāja, vēstures doktore Aija Jansone un Latvijas tautastērpu eksperti no Latvijas Nacionālā kultūras centra.
Jūrmalas goda tērps ir jaunrade, tā koncepts radīts, par pamatu ņemot etnogrāfisko tērpu veidošanas standartu un pētot tautastērpu valkāšanas tradīcijas Jūrmalas un Rīgas apkārtnē.
Goda tērpam izvēlētas Jūrmalas ģerboņa un karoga krāsas un arī apkārtnes dabas toņi – jūras un upes ūdens zilās nokrāsas, priežu skuju zaļums, Ķemeru purva dzērveņu sārtums, dzintara un saules spožums un pludmales smilšu tonis.
