Jūrmalas pilsēta skiču konkursā izvēlējusies logotipu konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” pieteikumam. Visaugstāko vērtējumu saņēma jūrmalnieka, grafiskā dizainera Toma Vītiņa piedāvātais vizuālais risinājums Jūrmalas pieteikuma radošajam konceptam “ARTērijas”, kas pauž ideju par kultūru kā dzīvības pulsu.
Jūrmalas Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma radošās koncepcijas pamatā ir ideja – vārdu spēle – par tēmu “ARTērijas”, kas ir dzīvības, cilvēku, radošu ideju un neskaitāmas citas plūsmas. Jūrmalu caurvij piecas dabā eksistējošas ARTērijas: Lielupe, dzelzceļš, autostrāde, veloceliņš un jūras krasts, kas savieno Jūrmalu ar galvaspilsētu Rīgu, kā arī ar kaimiņu un attālākiem Latvijas novadiem, savukārt Latviju ar Eiropu, un Eiropu ar pasauli. Tās vienlaikus ir arī vēstures, kultūras, mākslas, dabas, komunikācijas un visdažādāko sociālo grupu ARTērijas, kas plūst un uztur dzīvību visās tās izpausmēs. Tieši kultūra ir veselības un dzīvības ARTērija – sadarbība, kas uztur cilvēka un dabas vienoto asinsriti.
Logotipa autors Toms Vītiņš stāsta: “Logo ideja bija formulēta konkursā no Jūrmalas pilsētas puses – stāsts par piecām artērijām, kas savieno Jūrmalu ar pasauli vai otrādi – iekļauj Jūrmalu pasaulē. Logo bija jābūt lakoniskam, tāpēc zīmēju to vienkāršu un viegli reproducējamu dažādos izmēros. Logo pamatā ir ar roku zīmēta skice ar līnijām, kuras simbolizē šīs artērijas – dažāda garuma un it kā kustībā, brīžiem nozīmīgāka ir viena, brīžiem cita.”
“Jūrmalas pašvaldība saka paldies visiem logotipa skiču konkursa dalībniekiem, visiem darbu iesniedzējiem piešķirtas veicināšanas balvas. Konkursa žūrija atzinīgi novērtē ikviena ideju skices autora ieguldījumu un logotipā izstāstīto stāstu. Īpašu atzinību veltām Noviku ģimenei – Aļonai, viņas vecākiem Olgai un Sergejam – un arī vecmāmiņai Zinaīdai Jasjukevičai, kuri konkursam iesniedza katrs savu idejas skici”, stāsta Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa.
Jūrmalas pilsētas rīkotajā atklātajā logo skiču konkursā savu piedāvājumu varēja iesniegt ikviens radošs cilvēks. Kopumā skiču konkursā saņemta 51 logo ideja, un savas idejas iesniedza gan dizaineri un mākslinieki, gan arī bērni, jaunieši un ar grafisko dizainu nesaistītu profesiju pārstāvji. Pēc konkursa žūrijas vērtējuma par projektam atbilstošāko tika atzīta jūrmalnieka Toma Vītiņa piedāvātā ideja.
Konkursa žūrija vērtēja logo skices atbilstību konkursa nolikumā noteiktajam, skices lakonismu un uztveramību, logo skices oriģinalitāti un novitāti. Vērtējot iesniegtās logo skices, uzklausīts arī pieaicinātu mākslas un reklāmas jomas ekspertu viedoklis. Logotipam bija jāietver pilsētas nosaukums “Jūrmala” un gada skaitlis “2027”, kā arī jāatspoguļo “Jūrmala – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” koncepcijas moto – “ARTērijas”.
Jūrmala Eiropas Kultūras galvaspilsētas konkursā startēs kopā ar Kurzemes novadiem – Tukuma, Talsu, Kandavas, Dundagas, Jaunpils, Engures un Rojas novada pašvaldībām. Pieteikuma izstrādē ieguldītais darbs būs pamats Jūrmalas kultūras dzīves stratēģijai un attīstīšanai neatkarīgi no konkursa rezultātiem. Gatavojot pieteikumu konkursam, speciālisti kopā ar iedzīvotājiem ir rūpīgi izanalizējuši Jūrmalas kultūras dzīvi, ir apzinātas priekšrocības un trūkumi, apkopotas idejas, vēlmes un vīzijas, kā arī ir sagatavots pasākumu plāns veiksmīgai kultūras attīstībai.
“Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” priekšatlases konkursa pieteikums Kultūras ministrijā jāiesniedz līdz šā gada 4. jūnijam, konkursa uzvarētājs tiks paziņots 2022. gada vasarā. 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls tiks piešķirts vienai Latvijas pilsētai un vienai pilsētai Portugālē.
Konkursa pieteikums un mākslinieciskā koncepcija veidota, pamatā balstoties uz pašu iedzīvotāju paustajām vēlmēm un piedāvātajām idejām kultūras norisēm. Iedzīvotāji savu viedokli pauduši diskusijās, aptaujās un piedāvājot konkrētas kultūras pasākumu idejas. Astoņās strukturētās diskusijās, kurās piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, attīstītas visdažādākās jūrmalnieku idejas. Radošajās sarunās saklausītas vairāk nekā 130 dažādu lielāku un mazāku pasākumu, vides un infrastruktūras objektu izveides idejas. Neskaitāmas ieceres gūtas radošās grupas “prāta vētrās” ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pasākumu organizētājiem, kultūras iestāžu darbiniekiem, partnerpilsētu kolēģiem un individuālās telefonsarunās ar vietējiem māksliniekiem. Gada sākumā tīmekļvietnē atvērtajā ideju krātuvē no pilsētas iedzīvotājiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pasākumu rīkotājiem saņemts vairāk nekā 150 jau definētu ideju – izsapņotas vīzijas par pasākumiem, kas varētu tikt īstenoti gan pašu spēkiem, gan ar līdzdalību.