Aspazijas biogrāfijā bērnības un jaunības gadu posms nes līdzi mistikas un leģendu pieskaņu gan attiecībā uz viņas dzimšanas gadu un datumu, gan kristītā un dzimtā vārda Elza parādīšanās brīdi. Jūrmalas muzeja “Aspazijas māja” aicina doties pastaigā “Pa Aspazijas takām” un uzzināt par dzejnieces ikdienas gaitām, ieradumiem un neparastiem notikumiem.
Martu Aspazija vienmēr saukusi par savu mēnesi, jo 16. martā ir viņas dzimšanas diena, lai gan vēstures dokumentos dažkārt minēts 17. marts. Aspazijai ap savu piedzimšanas datumu un arī gadu – 1865. gads vai 1868. gads – izdevies savērpt gana daudz noslēpumu.
Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos – Rozenvalde) dzimusi turīga Zemgales zemnieka ģimenē Zaļenieku pagasta “Daukšās”. Mācījās Zaļāsmuižas pamatskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874–1884). Savus pirmos dzejoļus uzrakstīja 14 gadu vecumā vācu valodā. Lugas “Zaudētās tiesības”, “Vaidelote” un poēmu “Saules meita” viņa publicēja ar pseidonīmu, sevi nosaucot Atēnu valdnieka Perikla draudzenes Aspazijas (tulkojumā – Mīlētā) vārdā. Tai laikā tā bija neaptverama uzdrošināšanās – sieviete ir līdztiesīga radīt, būt rakstniece, dzejniece.
Kāda bija dzejnieces radošā ikdiena? Daļēju atbildi Aspazija sniedza 1932. gada 19. februāra laikrakstā “Jaunākās Ziņas”: “Vismīļāk strādāju priekšpusdienās, apmēram stundas trīs dienā. To daru gandrīz sistemātiski... Pēcpusdienās un vakaros kaut ko lasu, pārdomāju materiālus darbam. Stundā uzrakstu 50–60 rindiņas… Visus savus darbus rakstu tikai ar roku. Uz mašīnas rakstīt neprotu un nevaru arī iedomāties, kā mašīnas klaboņā varētu strādāt fantāzija.”
Nelielu ieskatu Aspazijas ikdienā sniedz Jūrmalas muzeja veidotā ekspedīcija “Pa Aspazijas takām”, kas mudina pastaigas dalībniekus pēc 20. gs. 20.–30. gadu fotogrāfijām atrast vietas, kurp savulaik savās gaitās devusies dzejniece. Lai arī Jūrmala gadu gaitā ir mainījusies, daudzas ēkas nojauktas vai aizgājušas postā, tomēr ekspedīcijas dalībniekiem dotais uzdevums ir paveicams, jo veco laiku vaibsti nav pilnībā izzuduši un, liekot lietā iztēli, sajūtams arī pagājušā laikmeta gars.
Pastaigas karte pieejama Jūrmalas mājas lapā www.jurmala.lv un Aspazijas mājas “Facebook” lapā, kā arī Aspazijas mājā.