Pašā vasaras vidū, pārtrūcis dzīves pavediens bijušajam skolotājam, skolas direktoram, muzeja vadītājam Miķelim Arājam.
Miķelis Arājs dzimis Jūrmalā, mācījies Rīgas Franču licejā, 1949. gadā pabeidzis Fiziskās kultūras institūtu un kļuvis par sporta skolotāju. 1957. gadā par Rīgas 21. vidusskolas direktoru ieceļ Miķeli Arāju. 1959. gadā, Jūrmalai iegūstot pilsētas statusu, skola kļūst par Jūrmalas 4. vidusskolu (tagad Pumpuru vidusskola) un skolas vadīšanu nu jau Jūrmalas pilsētā turpina jaunais direktors.
Miķelis Arājs uzskatīja, ka galvenais direktora uzdevums ir izveidot harmonisku cilvēku, kurš zinātu gan valodas, gan mūziku, gan būtu fiziski sagatavots. Sekmes un audzināšana - tas bija galvenais, kas tika prasīts no skolotāja. Arī disciplīna skolā bija ļoti svarīgs priekšnoteikums.
Veicot direktora uzdevumus, uzsvēris, ka svarīgs skolas vadības darbs, tā rezultātā izveidojies lielisks pedagoģiskais kolektīvs, kas direktora vadībā guva labus panākumus: skolas slava izskanēja pilsētā un tālāk – labi sasniegumi mācību olimpiādēs, gandrīz katru gadu kāds no skolēniem beidza skolu ar zelta medaļu, kvalitatīvs skolotāju darbs, interesanta ārpusklases dzīve.
Miķeļa Arāja darba stilā izpaudās miers, nosvērtība, cieņa pret cilvēku, smalkjūtība. Ja kādam gadījās pārkāpt noteikumus, aizrādījums tika izteikts taktiski, bez aizvainošanas, un tas bija iedarbīgs process, otrreiz pārkāpumu izdarīt bija neērti.
Miķelis Arājs, būdams fizkultūras skolotājs, rūpējās, lai audzēkņi nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, tāpēc aktu zāli pielāgoja sporta vajadzībām – spēlēja volejbolu, basketbolu, organizēja sporta vakarus, ko apmeklēja liels skaits skolēnu un kas ātri kļuva populāri.
Miķeļa Arāja vadītā Jūrmalas 4. vidusskola kļuva viena no labākajām skolām pilsētā. Iegūtās slavas dēļ pieauga skolēnu skaits, mācības notika divās maiņās, direktoram nācās domāt par piebūves – mācību korpusa, sporta zāles ar balkonu un peldbaseina projektēšanu.
Likteņa lēmējs “Laiks” 1969. gadā Arājam atļāva vadīt pēdējo izlaidumu Jūrmalas 4. vidusskolā. Izlaidums bija skaists un aizkustinošs. Direktoram, sakot uzrunu, gan viņa paša, gan daudzu citu acīs mirdzēja nodevīgs valgums. Neoficiālajā daļā viņš teica: “Kad es atnācu strādāt uz šo skolu, es biju jauns, skaists, bagāts…” Klātesošie ļoti skaidri un sāpīgi izjuta, cik skaisti, bagāti un piepildīti bija šie 12 gadi, kurus skola strādāja Miķeļa Arāja vadībā. Ne velti šos gadus skolā vēl šodien sauc par Arāja laiku.
Pēc pedagoģiskā darba beigšanas skolā, Miķelis Arājs strādāja zvejnieku kolhozā “Uzvara” par inspektoru, sadarbojās ar Jūrmalas 4. vidusskolas skolēniem, kuri apguva iemaņas zvejniecības un jūrniecības jautājumos.
Miķelis Arājs 13 gadus vadīja Jūrmalas Brīvdabas muzeju. Tā Miķelis Arājs savai dzimtajai pilsētai, darbam veltījis ceturtdaļgadsimta.
Gaišā piemiņā,
Pumpuru vidusskolas kolektīvs