Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome atzinīgi novērtējusi Jūrmalas un Tukuma pašvaldības kopīgi veidoto pieteikumu “Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” – zvejas tīklu darināšana iekļauta Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome 11. oktobra sēdē izvērtēja un apstiprināja pieteikumus Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta papildināšanai. Padome lēma sarakstā iekļaut divas nemateriālā mantojuma vērtības: latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšanu un zvejas tīklu darināšanu Rīgas līča rietumu piekrastē.
Zvejniecība un ar to saistītās amatu prasmes ir viens no Latvijas identitāti un kultūrvēsturisko mantojumu raksturojošiem elementiem, īpaši to var attiecināt uz Baltijas jūras un līča piekrastes teritoriju. Viena no zvejniecības blakus jomām ir tīklu darināšana, kas ietver būtisku piejūras dzīvesveida un kultūrvēstures daļu ar ticējumiem, tradīcijām un dažādu zināšanu un amatu prasmju kopumu – tīklu aušanu, virvju vīšanu, kokamatniecību, saivu darināšanu u. c.
Daudzas seno amatu prasmes, tostarp arī zvejas tīklu darināšana un ar to saistītās tradīcijas, laika gaitā izzūd. Piekrastes kultūras saglabāšanā, uzturēšanā un tālāknodošanā Jūrmalas un Tukuma pašvaldības iesaistījušas kopienas pārstāvjus – amatu prasmju zinātājus, kultūrvēsturiskā mantojuma jomas speciālistus, arī vietējos iedzīvotājus. Pieteikuma tapšanas laikā notika vairākas kopienas pārstāvju un kultūras mantojuma ekspertu domnīcas, kurās apspriesti jautājumi par zvejniecības un zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšanas nepieciešamību. Uzsākta zvejas tīklu darināšanas vēsturiskā izpēte un amatu prasmju zinātāju stāstījumu dokumentēšana video materiālos. Meistarklasēs amatu pratēji sniedza iespēju iedzīvotājiem iepazīt zvejas tīklu darināšanu – linuma aušanas tehniku, virvju vīšanu – un iepazīstināja ar seno amatu prasmju un zināšanu pielietošanu mūsdienu risinājumos.
Zvejas tīklu darināšanas prasmes iekļaušana nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir nozīmīgs solis strauji izzūdošā mantojuma novērtēšanā un saglabāšanā un darbs pie tā turpinās. Izstrādātais zvejas tīklu darināšanas amatu prasmju saglabāšanas plāns pieciem gadiem paredz gan prasmju un tradīciju vēsturisko liecību dokumentēšanu un pētniecību, gan prasmju tālāknodošanu sadarbojoties ar kultūras mantojuma un kultūrizglītības iestādēm. Iecerēts veidot jaunus, izzinošus kultūrtūrisma maršrutus un produktus, tādējādi popularizējot piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu un identitāti, kā arī zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšanā iesaistīt citu piekrastes pašvaldību kultūras un kultūras mantojuma iestādes, paplašinot mantojuma saglabāšanā iesaistīto kopienu tīklojumu.
Jūrmalas un Tukuma pašvaldības pieteikums “Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” tapis sadarbībā ar Jūrmalas muzeju, Jūrmalas Brīvdabas muzeju, biedrību “Jūrmalas amatnīca”, folkloras kopu “Mare”, Tukuma novadā – Lapmežciema muzeju, biedrību “Labklājība”, senioru biedrību, vietējo iedzīvotāju iniciatīvu “Ragaciema sedums”, Engures saieta namu, SIA “Šote” u. c.
Ar savām zināšanām un prasmēm dalījušies zvejnieki, kokamatnieki, audēja, linumu sējēja, traļmeistars un tradīcijas zinātāji, amatu meistari un specifisku iemaņu pratēji: Ināra Everte, Dainis Štāls, Anitra Tooma, Zoja Milovidova, Ligita Štāla, Indra Riekstiņa, Toms Birznieks, Arvīds Strupis, Modris Mukāns u. c.
Šogad Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta papildināšanai tika iesūtīti astoņi pieteikumi. Rezultātā sarakstā pievienotas divas vērtības, kas saistītas ar amatnieku prasmēm – zvejas tīklu darināšana un jostu un jostveida audumu aušana bez stellēm. Kopā ar jauniekļautajām vērtībām sarakstu veido 40 vērtības. Ar tām var iepazīties tīmekļvietnes www.nematerialakultura.lv sadaļā “NKM saraksts”.
Apliecinājums par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jaunajiem dalībniekiem tiks pasniegts oficiālā ceremonijā 15. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.