Gada pēdējā mēnesī izvērtējam paveikto un atskatāmies uz nozīmīgākajiem notikumiem aizvadītajā gadā.
2020. gads mums visiem bijis pavisam citāds nekā iepriekšējie. Dzīvojām un strādājām citos apstākļos – koronavīrusa izraisītās saslimšanas izplatība un ar to saistītie ierobežojumi ietekmēja ekonomiku un visas sabiedriskās jomas: darbu, izglītību, kultūras un sporta dzīvi.
Pašvaldības būtiskāko darbu lokā bija Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana, ielu un iekšpagalmu remonti, pilsētvides uzlabošana, izglītības nozares attīstība, kā arī sociālais atbalsts iedzīvotājiem, kas jaunajos apstākļos bija jo īpaši nozīmīgi.
Kopdarbā top Jūrmalas pilsētas attīstības programma
Sākta Jūrmalas pilsētas attīstības programmas 2023.–2029. gadam izstrāde; tās tapšanā iesaistīti arī pilsētas iedzīvotāji un uzņēmēji, lai sniegtu savu redzējumu pilsētas attīstībai septiņu gadu periodā.
Programmā noteiks veicamos darbus Jūrmalas pilsētas attīstībai – tie būs prioritāte pašvaldības budžeta līdzekļu ieguldīšanai.
Izstrādā teritorijas plānojuma grozījumus
Noslēgusies Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu publiskā apspriešana; saņemti gandrīz 400 iedzīvotāju iesniegumi ar priekšlikumiem. Balstoties uz priekšlikumiem, tiks izstrādāta jauna, pilnveidota teritorijas plānojuma grozījumu redakcija, kuru nodos atkārtotai publiskajai apspriešanai.
Teritorijas plānojumā ir noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, arī funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas, apbūves un citi noteikumi.
Atjauno Ķemeru ūdenstorni un parku
Gada laikā paveikti vērienīgi darbi: pārbūvēts un vēsturiskajā veidolā atjaunots Ķemeru ūdenstornis, saglabājot tā pamatfunkciju – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu; tas darbosies arī kā skatu tornis. Līdz nākamā gada pavasarim tornī tiks ierīkota ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, un tornis būs publiski pieejams apskatei.
Turpinās 20 hektārus plašā parka atjaunošana – tiek rekonstruēti tiltiņi pār Vēršupīti, paviljons-rotonda, sēravots “Ķirzaciņa”, piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un citi objekti. Līdztekus parka atjaunošanai tiek sakārtotas apkārtējās ielas, izbūvēta autostāvvieta. Atjaunots skvērs ar skulptūru “Tautu deja”. Tiek atjaunotas apkārtējās ielas, izbūvētas autostāvvietas.
Ceļu remontos iegulda 5,7 miljonus eiro
Ceļu, ietvju, ielu infrastruktūras un iekšpagalmu uzturēšanā, izbūvē un remontdarbos un autostāvvietu paplašināšanā Jūrmalā šogad ieguldīs kopumā 5,7 miljonus eiro. Papildus iepriekš plānotajam pašvaldība atjaunos ielu brauktuves vēl 23 vietās pilsētā, kur veikti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi, atvēlot tam 577 tūkstošus eiro. Ielu remontiem pašvaldība arī novirzīja līdzekļus no plānotajiem kultūras pasākumiem, kuri valstī noteikto ierobežojumu dēļ tika atcelti.
Remontē skolas, atjauno Sporta skolas peldbaseinu
Pašvaldība turpina skolu tīkla sakārtošanu, kas nozīmē gan izglītības kvalitātes pilnveidošanu, gan ēku siltināšanu un telpu modernizēšanu.
Kauguru vidusskolā izremontētas telpas un sporta zāle, iegādāts arī mūsdienīgs mācību telpu aprīkojums un sporta inventārs, veikti būvdarbi ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Pārbūvēta Jūrmalas Sporta skolas peldbaseinu ēka un atjaunotas skolas telpas, pārbūvēta vēsturiskā Ķemeru pamatskolas ēka. Sākta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūve, plānota Lielupes pamatskolas ēkas pārbūve un jaunas sporta zāles būvniecība. Skolu ēku atjaunošanai pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu sešos dažādos projektos 8,2 miljonu eiro apmērā; kopumā plānotās investīcijas izglītības iestāžu modernizācijā ir 32,8 miljoni eiro.
Atjauno siltumtrases
Piesaistot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, SIA “Jūrmalas siltums” rekonstruēja siltumtrases vairāk nekā 8 km garumā un divas katlumājas, tādējādi samazinot siltumpārvades zudumus un kurināmā patēriņu un paaugstinot sistēmas darbības drošumu. Samazināts siltumenerģijas tarifs – jūrmalnieki par siltumu šobrīd maksā 51,05 EUR/MWh, gada sākumā – 54,93 EUR/MWh.
Paplašina centralizēto ūdensvadu
Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā SIA “Jūrmalas ūdens” izbūvē centralizēto ūdensvadu un kanalizāciju. Būvdarbi notiek gandrīz visos pilsētas rajonos – Buļļuciemā, Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Majoros, Dubultos, Jaundubultos, Druvciemā, Pumpuros, Mellužos, Valteros, Krastciemā un Asaros.
Projektā plānots uzbūvēt apmēram 82 km ūdensapgādes tīklu, 83 km sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu un 19 kanalizācijas sūkņu stacijas.
Jauni vides objekti pilsētā
Jūrmalas pilsētvidi bagātina vairāki jauni objekti – tēlnieces Olgas Šilovas veidotā Aspazijas skulptūra Dubultos, tēlnieka Kristapa Gulbja veidotie soliņi ar kaijām Jomas ielā pie Jūrmalas Kultūras centra, skvērā pretī Majoru stacijai un Dzintaros, Turaidas ielas galā. Līdz gada beigām jauns vides objekts – čiekurs ar vēja zvaniem – būs arī Jaundubultu skvērā, iepretī Dubultu Kultūras kvartālam.
Līdz nākamā gada pavasarim pie Priedaines satiksmes mezgla, pirms Lielupes tilta, uzstādīs robežzīmi – uzrakstu “Jūrmala” kūrortpilsētas vizuālās identitātes veidolā.
Mūzika brīvā dabā
Lielākie kultūras pasākumi, pilsētas svētki un koncerti šogad bija atcelti, taču kultūras baudītājiem tika piedāvātas alternatīvas iespējas: pludmalē pie Dzintaru koncertzāles izskanēja klasiskās mūzikas festivāla “Rīga Jūrmala” muzikālie vakari, ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncerts Dzintaru pludmalē, koncerti Mellužu estrādē. Jūrmalnieku iecienīto Kauguru svētku vietā pašvaldība rada iespēju sarīkot Kauguru brīvdabas koncertus – divas dienas augusta nogalē jūrmalniekus priecēja seši koncerti, tostarp īpaša programma bērniem.
Jūrmala uzņem CEV Eiropas čempionāta finālu
Šogad sporta dzīve Jūrmalā ir mazliet pieklususi, bet ne apstājusies. Vasarā pilsētā notika jau tradicionālie tautas sporta pasākumi – Jūrmalas velomaratons, Krāsu skrējiens, Skriešanas svētki –, Majoros pulcējās labākie pasaules ielu vingrotāji. Arī gada vērienīgākais turnīrs pludmales volejbolā – CEV Eiropas čempionāta fināls – tika aizvadīts Majoru pludmalē.
Jūrmala šogad tikusi arī pie savas volejbola komandas augstākajā līgā – “RTU Robežsardze/Jūrmala”.
- Rīgas Jūrmalas pilsētai 100. gadskārta – tā dibināta 1920. gadā; 1946. gadā iekļauta Rīgas pilsētā kā Jūrmalas rajons; 1959. gada 11. novembrī Jūrmalas rajons atdalīts no Rīgas un apvienots ar Sloku un Ķemeriem, nodibinot pilsētu Jūrmalu.
- Jūrmala kļuva par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošo pilsētu. Asociācijas prezidenta amatā uz prezidentūras laiku stājās domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.
- Jūrmalas pašvaldības policijai – 30. 1990. gada 29. martā Jūrmalā dibināta vietējā kārtības sargu vienība – Jūrmalas Municipālā policija. Tā bija pirmā šāda veida struktūrvienība Latvijā.
- 11 publiskās vietās Jūrmalā nodrošināts ātrs un stabils bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums.
- Pašvaldība dubultoja veselības aprūpes pabalstu pensijas vecuma cilvēkiem – 2020. gadā tas ir 100 eiro. Šogad pabalstu saņēmuši vairāk nekā 8500 senioru.
- Jūrmalniekiem pieejamas bezmaksas nodarbības veselības veicināšanai – joga, ciguns, nūjošana, ielu vingrošana, kā arī vingrošana ūdenī, fizioterapija senioriem, nodarbības topošajām māmiņām. Tās apmeklējuši gandrīz 7000 iedzīvotāju.
- Šogad pirmo reizi pašvaldība piešķīra līdzfinansējumu kultūras pieminekļu atjaunošanai arī Jomas ielā; atjauno ēkas Jomas ielā 44, Jomas ielā 46 un Jomas ielā 48.
- Atjaunoti un ar rotaļu ierīcēm papildināti desmit rotaļu laukumi daudzdzīvokļu namu pagalmos un pludmalē. Jūrmalā ir 65 publiski pieejami rotaļu un sporta laukumi.