Novērtējot aizvadītā gada spilgtākās kultūras norises Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē piektdien, 23. februārī, tika godināti apbalvojuma “Gada balva kultūrā 2023” laureāti. Apbalvojums “Par mūža ieguldījumu” pasniegts lietišķās mākslas meistarei Dagmārai Prībergai. “Gada balva kultūrā 2023” piešķirta koru konkursa mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ozolam, savukārt skatītāju simpātiju balvu par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā saņēma Asaru apkaimē notikušais festivāls – “V-asarnieks”.
Apbalvojums “Par mūža ieguldījumu”
Apbalvojums pasniegts lietišķās mākslas meistarei Dagmārai Prībergai par tautas lietišķā mākslas mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
Rokdarbu pasaule ir Dagmāras Prībergas neatņemama dzīves daļa jau vairāk nekā 40 gadus. “Rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot,” – uzskata tautas lietišķās mākslas meistare.
Dagmāras Prībergas radošais devums ir bagātinājis Jūrmalas kultūras dzīvi. Meistare popularizējusi un sekmējusi amata prasmju pārmantošanu, vadot mūžizglītības apmācību tekstilrokdarbu nodarbībās un meistarklasēs daloties ar savām zināšanām par seno mežģīņu darināšanu. Dagmāra Prīberga sadarbojas ar Jūrmalas Mākslas skolu, vērtējot audzēkņu diplomdarbus un piedaloties starptautiskā vizuālās mākslas konkursa “Es dzīvoju pie jūras” žūrijas darbā. 2023. gadā meistare Bulduru Izstāžu namā veidoja dziesmu un deju svētkiem veltītu tautas lietišķās mākslas izstādi “Meistarstiķis”, kas spilgti un emocionāli ievadīja dziesmu svētku noskaņās.
Dagmāra Prīberga daudz laika un darba veltījusi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, sarakstījusi grāmatas “Meistari: Latviešu tautas lietišķā māksla 20.–21. gadsimta mijā” (2003), “Senās mežģīnes Latvijā” (2007), “Mežģīņu mantojums Latvijā. Senās mežģīnes. Praktiskā grāmata” (2016). Pētot mežģīņu mantojumu Latvijā, meistare īpašu uzmanību pievērsusi knipelētu mežģīņu darināšanai. Viņas vadībā atjaunotas mežģīņu knipelēšanas amatu prasmes, un zināšanas par tām tiek nodotas jaunajām rokdarbniecēm. Mežģīņu knipelēšana 2018. gadā iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Dagmāras Prībergas devums ir apliecinājums bagātīgajām latviešu tautas tradīcijām, meistara spējām un pacietībai.
Tautas daiļamata meistare Latvijas Amatniecības kameras Goda meistare tekstilrokdarbu amatos inženierzinātņu doktore Dagmāra Prīberga 2012. gadā apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu Latvijas amatniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un 2014. gadā saņēmusi valsts apbalvojumu – Atzinības krustu (IV šķira) par ieguldījumu tautas mākslas nozares attīstībā un saglabāšanā.
Gada balva kultūrā 2023
Gada balva kultūrā šogad piešķirta Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa mākslinieciskajam vadītājam un idejas autoram Jānim Ozolam par nozīmīgu ieguldījumu kormūzikas attīstībā un Jūrmalas popularizēšanu starptautiskā mērogā.
Baltijas jūras koru konkurss ir kļuvis par prestižā kormūzikas konkursa “European Grand Prix for Choral Singing” posmu – Latvija turpmāk būs viena no sešām konkursa dalībvalstīm, kurā notiks nozīmīgais augstākā līmeņa amatierkoru konkurss pasaulē.
Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss Jūrmalā tiek rīkots kopš 2016. gada, aizsākot jaunu valstiski nozīmīgu tradīciju Latvijā – ikgadēju augsta līmeņa amatieru koru konkursu. Konkurss ir piesaistījis plašu vietēju un starptautisku auditoriju, tas kļuvis par satikšanās vietu starptautiskajiem kormūzikas profesionāļiem un saistošu galamērķi pasaules labākajiem koriem. Konkursa vēsturē “Grand Prix” ieguvēju vidū bijuši labākie kori no Īrijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas. Konkurss ir iespēja Jūrmalā ik gadu dzirdēt mākslinieciski augstvērtīgu kormūziku no visas pasaules un pasaulei izstāstīt latviešu kordziedāšanas un kormūzikas tradīciju stāstu.
Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols: “Mums ir ārkārtīgi liels pagodinājums, ka esam uzņemti tik augsta līmeņa asociācijā. Šis ir ļoti liels sasniegums, jo kļūt par “Eiropas Grand Prix” koru konkursa posmu bija mūsu komandas mērķis jau kopš konkursa pirmsākumiem. Laikā, kad sabiedrība diskutē par Dziesmu svētku tradīcijas iespējamo turpinājumu, šis notikums tikai apstiprina mūsu sakņu spēku un kormūzikas tradīciju turpināšanas nozīmi arī nākotnē.”
“European Grand Prix for Choral Singing” (EGP) kopš 1988. gada ir ikgadējs kormūzikas konkurss, kurā par “Grand Prix” titulu sacenšas labākie kori no visas pasaules. Eiropas kormūzikas “Grand Prix” asociācijā ir Tolosa Spānijā, Areco Itālijā, Debrecena Ungārijā, Maribora Slovēnijā un Varna Bulgārijā, un tagad arī Latvija un Jūrmala tiks iezīmēta lielajā kormūzikas kartē. Eiropas koru “Grand Prix” konkurss kļuvis par pasaulē nozīmīgāko nozares notikumu, pulcējot labākos amatieru korus no visiem kontinentiem.
“European Grand Prix for Choral Singing” asociācijas vadītājs Ksaviers Ormazabals (Xabier Ormazabal): “Latvieši pierādījuši sevi kā ļoti mērķtiecīgus un profesionālus starptautiska kormūzikas konkursa rīkotājus. Ar lielāko prieku uzņemam Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursu Eiropas kormūzikas “Grand Prix” asociācijā un ticam, ka viņu spējas un mīlestība pret kormūziku cels šo konkursu vēl augstākā līmenī.”
Dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais: “EGP konkurss ir pats nozīmīgākais koru mūzikas notikums pasaulē, tāpēc esmu ļoti lepns, ka viena no šī konkursa pieturvietām būs Jūrmalā. Manuprāt, šis ir notikums, kas pulcē patiešām labākos pasaules kolektīvus un mūzikas speciālistus. Notikums, kurš ir pielīdzināms citu pasaules mākslu lielākajiem “Grand Prix”. Tas ir gluži kā “Oskars” kino žanrā.”
Nominācija “Par izcilu valsts un starptautiska mēroga kultūras notikumu veidošanu Jūrmalā”
Nominācijā “Par izcilu valsts un starptautiska mēroga kultūras notikumu veidošanu Jūrmalā” balva piešķirta kordiriģentam Sigvardam Kļavam par uzveduma “Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis” muzikālās programmas veidošanu.
Diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā Latvijas Radio koris klausītājiem dāvājis ne vienu vien spilgtu koncertprogrammu. Dzintaru koncertzālē 2023. gada sākumā izskanēja Sigvarda Kļavas veidotā “Pareizticīgo dziedājumu” programma, maijā klausītāji tika aicināti uz koncertuzvedumu “Ziedonis”, savukārt novembrī, atzīmējot jūrmalnieka mākslinieka Anša Cīruļa 140. jubileju, Dzintaru koncertzālē tika atklāta māksliniekam veltīta ekspozīcija un pirmizrādi piedzīvoja muzikāls uzvedums “Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis”.
“Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos”
Nominācijā “Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos” apbalvojumu saņēma Jūrmalas Mūzikas vidusskolas sitaminstrumentu spēles 11. klases audzēknis Emīls Lisovs, pedagogs Ģirts Timma, koncertmeistare – Ligita Ozola.
Talantīgais jaunais mūziķis 2023. gadā ieguvis 1. vietu Starptautiskajā pūšaminstrumentu spēles jauno izpildītāju konkursā “Wind Stars 2023” un XXVI Starptautiskajā jauno mūziķu konkursā “Sigulda 2023”, 2. vietu – klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursā “Ineses Galantes talanti”, saņēmis arī Latvijas Kultūras ministrijas pateicības rakstu par izciliem sasniegumiem starptautiskajos instrumentālistu konkursos.
“Par spilgtāko kultūras notikumu Jūrmalas apkaimēs”
Nominācijā “Par spilgtāko kultūras notikumu Jūrmalas apkaimēs” komisija piešķīra divas balvas – kultūras tūrisma maršruta “Noķer Ziedoni!” veidotāju komandai, projekta vadītāja Dace Ziemele, un Ģirtam Alsteram – par Dzejas dienu pasākumu “Vārds. Skaņa. Krāsa”.
Kultūras tūrisma maršruta “Noķer Ziedoni!” veidotāju komandai piešķirto balvu saņēma projekta vadītāja Dace Ziemele. Kultūras tūrisma maršruts “Noķer Ziedoni!” ir interaktīvs ceļojums pa dzejnieka Imanta Ziedoņa bērnības un jaunības dienu ceļiem Jūrmalā, Lapmežciemā, Ragaciemā, Engurē un Tukumā.
Maršruts “Noķer Ziedoni!” ir unikāls kultūras resurss Jūrmalai un lielisks starpnovadu sadarbības paraugs, jo tā izveidē līdzdarbojās kaimiņu novadu un pilsētu kultūras iestāžu darbinieki.
Par Dzejas dienu pasākumu “Vārds. Skaņa. Krāsa” un nozīmīgu ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā balva pasniegta Ģirtam Alsteram.
Piesaistot apkaimes iedzīvotājus, Ģirts Alsters īstenoja paša izlolotu ieceri – Dzejas dienām veltītu pasākumu “Vārds. Skaņa. Krāsa”, kas norisinājās Bulduru apkaimē.
Ģirts Alsters aktīvi iesaistās Jūrmalas kultūras dzīves notikumos, sniedzot neatsveramu atbalstu pilsētas izglītības un kultūras iestādēm. Alstera radošās idejas, ierakstu studijā tapušie audio un video materiāli bagātina kultūras norises pilsētā.
“Skatītāju simpātiju balva”
“Skatītāju simpātiju balvu” par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā ieguvis festivāls “V-asarnieks”, projekta īstenotājs – “Asaru iedzīvotāju biedrība”, vadītāja Santa Paegle.
Augustā Asaru apkaimē rīkotais festivāls “V-asarnieks” balsojumā ieguvis vislielāko skatītāju balsu skaitu. Pasākums pulcēja vietējo apkaimju iedzīvotājus, kaimiņus un draugus, lai savstarpēji iepazītos, iepazītu apkaimes vēsturi un tradīcijas, stiprinot vietējo kopienu. Pasākuma daudzveidīgajā programmā iekļautās radošās darbnīcas, aktivitātes, ieskats apkaimes vēsturē, izstāde un muzikālie priekšnesumi svētkos priecēja vairāku paaudžu apmeklētājus.
Pateicības raksti
Par ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā 2023. gadā Jūrmalas pašvaldības Pateicības raksti piešķirti: Regīnai Simsonei par kultūras pasākumu organizēšanu un iniciatīvas projektu īstenošanu Bulduru Evaņģēliski luteriskajā baznīcā; Ingunai Radziņai un Ilzei Siliņai par ieguldījumu Jūrmalas Centrālās bibliotēkas attīstībā un pasākumu rīkošanā bērniem un jauniešiem; Veltai Vārpsalietei par ilggadēju ieguldījumu Kauguru bibliotēkas darbā un attīstībā; Ausmai Kreicbergai par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Jūrmalas Mūzikas vidusskolas audzēkņu izglītībā; Intai Baumanei par Jūrmalas muzeja 60 gadu jubilejas izstādes “Muzeja lietu slepenā dzīve” veidošanu; Aigaram Ozoliņam un Antai Priedītei par interaktīvas izstādes “Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija” veidošanu Aspazijas mājā. Pateicības raksti par Jūrmalas kolektīvu koordinēšanu Vispārējos XXVII Latvijas dziesmu un XVII deju svētkos pasniegti: Pēterim Vilkastem, Evijai Kukuvasai, Zandai Pakerei; Inārai Freimanei un Jūrmalas pašvaldības policijai par Jūrmalas kolektīviem sniegto atbalstu dziesmu un deju svētku laikā.
Jūrmalas “Gada balvai kultūrā 2023” šogad kopumā saņemti 47 pieteikumi dažādās nominācijās, par spilgtāko pasākumu “Skatītāju simpātiju balvai” saņemti 532 balsojumi.
