Visas trīs kādreiz patstāvīgās pilsētas – Sloka, Ķemeri un Rīgas Jūrmala – ir veidojušās atšķirīgi, katrai no tām bijuši savi ziedu laiki un tāpat arī grūtāki periodi. Slokai pilsētas tiesības piešķīra jau 1878. gadā, Rīgas Jūrmalas peldu miestiem – 1920. gadā, Ķemeriem – 1928. gadā, bet kā apdzīvotas vietas tās bija zināmas daudz, daudz agrāk.
Šodien Jūrmala ir lielākā kūrortpilsēta Baltijas valstīs, teritorijas ziņā otra lielākā pilsēta Latvijā, un pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaita ziņā Jūrmala, kas līdz šim bija piektajā vietā, kļuvusi par ceturto lielāko Latvijā.
Jūrmalas pilsēta vijas 24 kilometrus garā joslā starp Rīgas jūras līci un Lielupi, aptverot vairākas pilsētas daļas – 26 apkaimes, katrai no tām ir sava vēsture un raksturīgās iezīmes, kas kopā veido Jūrmalu.
Jūrmalas bagātības ir tās dabas resursi: jonizētais un bioloģiski aktīvām vielām piesātinātais jūras un priežu mežu gaiss, 24 kilometrus garās pludmales baltās kvarca smiltis, ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume, minerālūdeņu avoti un kūdras dūņas, ko izmanto kūrorta dziedniecībā.
Jūrmala ir pilsēta dabā: meži aizņem 45% tās teritorijas, gandrīz 12% – iekšzemes ūdeņi (Rīgas līcis, piecas upes un upītes, četri ezeri un Varkaļu kanāls). Jūrmalā ir vislielākais skaits oficiālo peldvietu: vienpadsmit no tām ir jūras, divas – Lielupes krastā.
Kūrortpilsētas lepnums ir arī tās unikālā arhitektūra – krāšņie kokgriezuma dekori ēku apdarē un krāsainās stikla mozaīkas koka vasarnīcu sīkrūšu logos. Jūrmalā kultūrvēsturiskais mantojums aptver valsts, reģionālas un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļus, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas ēkas un vairāk nekā 2000 vēsturiskā fona apbūves ēkas.
Jūrmala lepojas ar vēsturisko Dzintaru koncertzāli, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, mākslas staciju “Dubulti” – laikmetīgās mākslas telpu funkcionējošā dzelzceļa stacijā –, atjaunotajām Raiņa un Aspazijas vēsturiskajām mājvietām – Aspazijas māju un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu –, atjaunoto vēsturisko Mellužu estrādi.
Pilsētas vēsturiskā arhitektūra, labvēlīgie klimatiskie apstākļi, kūrortviesnīcu un ārstniecības iestāžu piedāvājums, kultūras norises pilsētā, attīstītā pilsētas infrastruktūra un labiekārtotās pludmales piesaista tūristus Jūrmalā visos gadalaikos. Pēdējo desmit gadu laikā tūrisma pieaugums Jūrmalā bijis 163%.
Jūrmala vienmēr ir bijusi arī ērta dzīves telpa vietējiem iedzīvotājiem. Jūrmalā ir deviņi parki, kā arī skvēri un plašas zaļās zonas, 70 rotaļu un sporta laukumi, tajā skaitā četri skeitborda laukumi jauniešu aktivitātēm, un gandrīz 30 kultūras norišu vietas.
Saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu, pēdējo piecu gadu laikā pilsētas infrastruktūru papildinājis atjaunotais Ķemeru ūdenstornis – nacionālas nozīmes arhitektūras piemineklis – un atjaunotais vēsturiskais Ķemeru parks.
Gādājot par pilsētas attīstību un jūrmalnieku vajadzībām, uzbūvēts Kauguru parks un Jūrmalas Jauniešu māja, Jūrmalas Aspazijas pamatskolas jaunā ēka un sporta zāle. Nodibināta Jūrmalas Aspazijas pamatskola un Jūrmalas Futbola skola.
Jūrmalai raksturīgos vaibstus un kultūrzīmes vēl spilgtāk iezīmē pēdējos piecos gados tapušie jaunie vides objekti: skulptūra “Aspazija kāpās”, vides objekti “Jūrmalas baltā kaija” un “Čiekurs”, skulptūra “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”, jaunā Jūrmalas robežzīme un vides objekti “Baltijas straume” un “Ķemeru Anniņa”.
Šogad ir sākta Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve, kas būs nozīmīgs ieguldījums pilsētas nākamajām desmitgadēm.
1959. 11. novembrī izdots Latvijas PSR Augstākās padomes dekrēts “Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas pilsētas izveidošanu”.
1962. Uzcelta Dzintaru koncertzāles atklātā zāle (arhitekts Modris Ģelzis), Latvijā pirmā atvērtā tipa koncertzāle. Dibināts Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs (atradās atsavinātās Dubultu baznīcas ēkā un Jomas ielā 43).
1969. Dzintaru pludmalē notiek pirmie Jūrmalas Kūrorta svētki.
1979. Atklāts Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē. Nodibināts Jūrmalas teātris.
1984. Izveidots Bulduru Kultūras nams, tagad – Bulduru Izstāžu nams.
1990. Atklāts piemineklis “Krauklītis” Jomas ielā – veltījums Rainim un Aspazijai (autori – Zigrīda Rapa un Juris Rapa).
1995. Atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem Jaundubultos (autori – Ģirts Burvis un Ivars Bukarts).
2005. Pasaules Veselības organizācija piešķir Jūrmalai statusu “Veselīga pilsēta” (“Healthy City”). Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam piešķirts šāds statuss.
2009. Atklāts Latvijā pirmais Aspazijai veltītais piemineklis (tēlniece Arta Dumpe).
2010. Dzintaru mežaparkā atklāts skatu tornis, augstākā platforma – 33,5 metri.
2013. Jūrmalai piešķirts kūrorta statuss. Uzcelts bērnudārzs “Austras koks”.
2014. Atjaunota Aspazijas māja – valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis. Atklāts skulpturāls vides objekts “Raiņa priedes” (tēlnieks Kristaps Gulbis).
2015. Uzbūvēta Jūrmalas Mākslas skola. Pabeigta Dzintaru koncertzāles Mazās zāles restaurācija un rekonstrukcija. Dzelzceļa stacijā atklāta laikmetīgās mākslas telpa – mākslas stacija “Dubulti”.
2016. Uzbūvēta Jūrmalas jahtu osta, publiskais jahtklubs “Jūrmala”. Uzbūvēta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zāle Kauguros. Uzstādītas piemiņas stēlas jūrmalniekiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (autors – Jānis Strupulis).
2017. Atjaunota Raiņa un Aspazijas vasarnīca.
2018. Atklāta Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālā bibliotēka.
2019. Atjaunota Mellužu estrāde, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Atjaunots vēsturiskais Ķemeru ūdenstornis, nacionālas nozīmes arhitektūras piemineklis (2020). Jauni vides objekti pilsētā: skulptūra “Aspazija kāpās” (tēlniece Olga Šilova), “Jūrmalas baltā kaija” (tēlnieks Kristaps Gulbis) un “Čiekurs” (arhitekts Didzis Jaunzems; 2020).
Atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks (2021). Jauns vides objekts Mellužu parkā – skulptūra “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” (tēlniece Olga Šilova); pie Priedaines satiksmes mezgla – Jūrmalas robežzīme (2021). Nodibināta Jūrmalas Aspazijas pamatskola un Jūrmalas Futbola skola (2021).
Atklāts uzbūvētais Kauguru parks un Jūrmalas Jauniešu māja (2022). Jauni vides objekti: “Baltijas straume” (mākslinieks Kaspars Līdums), “Ķemeru Anniņa” (autori – Kaspars Līdums un Mārtiņš Rozenfelds; 2022).
Atklāta pārbūvētā Lielupes pamatskolas ēka, kur tagad atrodas Jūrmalas Aspazijas pamatskola, un sporta zāle (2024). Sākta Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve (2024). Izveidota Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola (2024) – lielākā skola Jūrmalā.
Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam piešķirts kūrorta statuss (2013).
Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam Pasaules Veselības organizācija piešķīrusi statusu “Veselīga pilsēta” (“Healthy City”; 2005).
Inovāciju balva, Eiropas Komisijas balva projektā “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi 2010” (“European Destinations of Excellence” – EDEN) kategorijā “Tūrisms un ūdens resursi”.
Eiropas Komisijas balva “Pieejama pilsēta 2017” (“Access City Award 2017”) par pieejamu vidi dažādām sabiedrības grupām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem.
Būvniecības godalgas par projektiem: Dzintaru koncertzāles Mazās zāles atjaunošana (2015), Jūrmalas Mākslas skola (2015), Jūrmalas Mūzikas vidusskola (2018), Ķemeru ūdenstorņa atjaunošana (2020), Ķemeru vēsturiskā parka atjaunošana un pārbūve (2021).