Izstāde “Lielupe – Dzīvības ceļš. Jūrmalas arheoloģija. Zināmais un nezināmais”

No 6. marta līdz 3. maijam Bulduru Izstāžu namā izstādē “Lielupe – Dzīvības ceļš. Jūrmalas arheoloģija. Zināmais un nezināmais” būs aplūkojamas  liecības par Jūrmalas vēstures vissenākajiem periodiem – neolīta laika krama rīki un šķilas, keramikas trauku lauskas, akmens cirvji no Priedaines apmetnes un savrupatradumu vietām citur Jūrmalā, dzelzs laikmeta un viduslaiku rotas un ieroči, kā arī monētu depozīti, kas pārstāv vēl jaunākus laikus.

Jūrmalas vēstures stāsts nav izstāstāms vienkārši: mūsdienu Jūrmala sastāv no vairākām daļām – kādreizējām Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētām, un katrai no tām ir sava pagātne un savs attīstības ceļš. Stāsta vissenākā daļa iestiepjas tālu pirms rakstītajiem avotiem un ir vēl grūtāk atspoguļojama. Jūrmalas teritorijā ir divi reģistrēti arheoloģiskie pieminekļi, kas attiecināmi uz aizvēsturi un viduslaiku sākumu: Priedaines apmetne un Babītes pilskalns (Poļu kalns). Līdz šim arheoloģiskie izrakumi veikti tikai Priedaines apmetnē, tāpēc Jūrmalas senākā vēsture veidojama kā mozaīka – no nelieliem vēstures ainu fragmentiem, kas šķietami nav tiešā veidā saistīti, bet, skatoties perspektīvā, veido stāstu par cilvēkiem, kuri reiz mituši Jūrmalā.

Izstādē tiks piedāvāts ieskats Jūrmalas vēstures vissenākajā posmā, kas saistās ar neolīta laikmetu, kā arī ieskicēti nedaudz jaunāki vēstures periodi (dzelzs laikmets, viduslaiki). Būs aplūkojamas liecības par Jūrmalas aizvēstures periodu, sākot ar neolītu – krama rīki un šķilas, māla trauku lauskas, akmens cirvji no Priedaines apmetnes un savrupatradumu vietām citur Jūrmalā, kā arīdzan dzelzs laikmeta un viduslaiku rotas un ieroči, kā arī bagātīgi monētu depozīti, kuru datējums iesniedzas jau stipri nesenākā šīs teritorijas vēsturē.

Kā izstādes vadmotīvs izvēlēts ūdensceļš Lielupe, akcentējot to, ka vēsturiski cilvēki vienmēr apdzīvojuši vietas pie ūdeņiem, piekrastes, jo tas bijis būtisks resurss eksistences nodrošināšanai: zveja, tirdzniecības iespējas, transports. Papildu faktors, kas Jūrmalas teritoriju veidoja īpaši pievilcīgu un piemērotu dzīvei, bija Lielupe. Šī upe senatnē paplašināja pārtikas ieguves iespējas un kalpoja par tirdzniecības ceļu, kā arī zemi upes krastos darīja gana auglīgu zemkopībai, pretstatā šejienes dominējošajai baltajai, kailajai piejūras smiltij. Vēsturiski gan apdzīvotība tagadējā Jūrmalas teritorijā veidojusies vēlāk nekā citviet Latvijā – “kur tagad atrodas Rīgas Jūrmala, (..) pirms kādiem 25 tūkstoši gadiem vēl bangoja jūra,” savulaik atzīmējis novadpētnieks, sabiedriskais darbinieks Pēteris Belte.

Izstādē eksponēti arheoloģiskie priekšmeti no Jūrmalas muzeja krājuma – arheoloģiskajos izrakumos 2007.–2008. gadā Priedainē iegūtās liecības, kā arī savrupatradumi un depozīts no citām Jūrmalas apkaimēm.

Aizvēstures ainu bagātina arī deponējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta keramikas pētnieces Baibas Dumpes veidotie trauku atdarinājumi pēc neolīta ķemmes keramikas paraugiem.

Izstādes autori – Jūrmalas muzeja krājuma glabātāja Līvija Baumane-Andrejevska un Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis, mākslinieks – Lauris Oga.