Jūrmalas muzejā no 26. aprīļa skatāmas divas jaunas izstādes – dabas tēlojumi Egila Spura gleznieciskajā fotogrāfijā izstādē "Vakara pastaiga" un tēlnieka Egona Peršēvica veselīgi ironiskais skatījums uz kultūras vēsturi un mūsdienu notikumiem izstādē "Skaistas lietas un citi nesmukumi".
Egils Spuris (1957) fotogrāfiju apguvis no tēva, dizainera un fotomākslinieka Egona Spura, gan esot blakus un redzot, kā viņš strādā, gan uzklausot tēva padomus. Aktīvi piedalās izstādēs kopš 2007. gada, sadarbojies ar Agijas Sūnas mākslas galeriju, veidojot fotoreportāžas. Beidzis LU Svešvalodu fakultāti.
Par savu daiļradi Egils Spuris saka: “Gleznieciskā fotogrāfija, minimālisms ir mani mīļākie stili, jo tie neierobežo iztēli un ļauj vaļu asociācijām. Mani reti kad interesē attēlā redzamās lietas, lielākoties to mērķis ir virzīt skatītāja aci it kā cauri fotogrāfijai, lai saredzētu, sajustu, kas ir aiz tās. Un esmu priecīgs, kad man tas izdodas.
Daba ir vieta, no kuras mēs nākam, kur atgriežamies. Mēs esam tās daļa, mēs piederam pie tās. Nereti, ikdienas kņadas vai ambīciju pārņemti, mēs zaudējam šo saikni. Atgriezties dabā, atjaunot pieslēgumu, ļaut domām aizlidot tālu aiz horizonta. Neviens nezina, ko viņas tur dara, bet viņas atgriežas mierīgas un attīrītas.”
Egons Peršēvics (1982) maģistra grādu mākslās ieguvis 2013. gadā, beidzot Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu, bakalaura studijas absolvētas turpat 2010. gadā. Egonam ir arī Latvijas Universitātes bakalaura grāds biznesa vadībā, viņš ir studējis arī Rīgas Ekonomikas augstskolā un Universidade do Porto. Šobrīd mākslinieks ir viens no pirmajiem doktorantiem Latvijā, kas studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās mākslas doktora programmā.
Izstādē „Skaistas lietas un citi nesmukumi” ir apkopoti darbi, kas ar vieglu ironiju aizskar mūsdienās aktuālas un bieži arī politizētas tēmas kā dzimumu līdztiesība, ekoloģija, kultūras vērtību pārvērtēšana. Lielākā daļa no darbiem ir tapuši doktora studiju laikā.
Savus lielformāta plastiskos darbus mākslinieks pārsvarā veido, izmantodams kompozītmateriālus un akrila krāsu, reālistisku figurālu veidojumu apvienojot ar glezniecību. Gandrīz visi izstādes darbi tikuši veidoti kā publiskās vides skulptūras, jo tas ir veids, kā tieši komunicēt ar plašu auditoriju. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir tas, lai iekodētie arhetipi būtu nolasāmi.
“Manas radītās skulptūras ir mani eksperimenti un mani zinātniskie traktāti. Māksla man ir zinātnes joma, kas nodarbojas ar kultūras vērtību pārvērtēšanu. Lai šis vērtību pārvērtēšanas process būtu iespējams, ir nepieciešams izvirzīt aktuālus jautājumus, cenšoties izvairīties no aizspriedumiem. Viens no paņēmieniem, kuru es izmantoju šī mērķa sasniegšanai, ir atsauces uz kultūras simboliem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrības kultūras apziņā. Šajā izstādē ir skulptūras, kurās tos ir ļoti viegli nolasīt. Piemēram, skulptūrā ar nosaukumu „Brīvība” es ļoti tieši citēju Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli. Savukārt skulptūras „Auseklis” pamatā ir Sandro Botičelli „Venēras dzimšana”, bet “Jūrasmātes nolaupīšanā” atsaucos uz skulptūru, kuru mēs mākslas vēsturē pazīstam kā Milosas Venēru.”
Izstādes Jūrmalas muzejā skatāmas no 26. aprīļa līdz 28. maijam.
Jūrmalas muzeja darba laiks: T.–Sv. plkst. 10.00–17.00, sākot no 15. maija – plkst.10.00–18.00.
