Izstāde "SOS. Dzīvei ir nozīme" ir mākslinieces Jūlijas Eresko un neona gaismas meistara, mākslinieka Jāņa Straumes-Broliša sadarbības projekts. Jūlijas gleznojumi veidoti eļļas un akrila tehnikā. Jāņa inkrustētie gaismas objekti, izgatavoti no stikla caurulēm, radot klātbūtnes ilūziju, paverot kosmosa portālu paralēlajā pasaulē, kas eksistē starp gaismu un tumsu, bet sarkanā starā ietvertā atslēga iedarbina nāvējošo ieroci, kas kļūst par svarīgāko pasaules mēroga drāmas elementu.
“Mēs piedāvājam savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un cilvēces sasniegumiem un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība.” Jūlija Eresko
Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi 1997. g. Bostonas Mākslas institūtā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Strādājusi vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādājusi interjera un mēbeļu dizainu, vairāku izstāžu scenogrāfiju. Piedalījusies daudzās izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, un ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Jūlija Eresko ir autore, kuratore un scenogrāfe dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ / MuseumLV.
Savu karjeru Jānis Straume-Brolišs sāka ar mācībām stikla pūtēja darbnīcā Lietuvā 2000. gadu sākumā. Pēc tam 14 gadus turpinājis praksi Rīgā, vēlāk atvēris savu neona studiju un joprojām 8 gadu garumā iesaistās radošajā darbībā un izgatavo neona mākslas objektus pēc pasūtījuma. Viņa ieguldījums skatāms tādu mūsdienu mākslinieku kā Kristiana Brektes, KIWIE, JJ, Pietro Lucerni darbos. Jānis attīsta arī pats savus projektus.
No kultūrpētnieka, humanitāro zinātņu doktora (Dr. art.) Denisa Hanova recenzijas par Jūlijas Eresko darbiem:
Parītdiena bija jau sen
..Pēdējās desmitgades, kurās nav trūcis vides katastrofu, karu, pandēmijas un politiskā radikālisma, vardarbības uzviļņojumu sociālajos tīklos un agresīva patērnieciskuma, mums izkliedz to, ka spēju piešķirt jēgu cilvēce izmantojusi ļaunumam, kas spēji nomainījis dievbijības, kalpošanas un labklājības, progresa, brīnumainas izglābšanās un pastāvīgas kustības krāšņās maskas.
..Jūlijas gleznu posthumāniskā karavadžisma skumjajā tumsā planēta mirst kā nozīmju kopums, kas tūkstošiem gadu māksliniecisko tēlu un zinātnisko instrumentu veidā bija nodrošinājis tās saglabāšanu.