Atskats uz 2024. gadā paveikto Jūrmalā

Jūrmala ir vienīgā valstspilsēta Latvijā, kurā 2024. gadā pieauga deklarēto iedzīvotāju skaits. 2025. gada 1. janvārī Jūrmalā dzīvesvietu bija deklarējuši 60 378 iedzīvotāji, kas ir par 563 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Arī 2023. gadā Jūrmala bija vienīgā valstspilsēta, kurā pieauga iedzīvotāju skaits. Līdz ar to Jūrmala iedzīvotāju skaita ziņā jau otro gadu ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā.

• Jūrmalai vēl uz diviem gadiem pagarināts kūrorta statuss, kas pirmo reizi tika piešķirts 2013. gadā, Jūrmalai kļūstot par pirmo kūrortpilsētu Latvijā.
• Arī 2024. gadā Jūrmala bija otrs populārākais galamērķis Latvijā aiz galvaspilsētas. Ziemas un vasaras mēneši bija veiksmīgi, tūristu skaits 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tuvojās 2019. gada rādītājiem, kas bija veiksmīgākais gads tūrisma nozarē. Pērn no janvāra līdz septembrim Jūrmalā nakšņojuši vairāk nekā 200 000 tūristu, tas ir vien par 2,8% mazāk nekā 2019. gadā. Visvairāk bija tūristu no Latvijas (41,6%), Lietuvas (26,2%), Igaunijas (7,1%), Somijas (3,9%) un Vācijas (3,6%).
• Sākts Igaunijas–Latvijas sadarbības programmas projekts ūdenstūrisma aktivitāšu pieejamības veicināšanai – attīstīs Ezeru ielas peldvietu, nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ģimenēm ar bērniem un senioriem un vienlaikus ieviešot arī risinājumus, kas kontrolē un samazina atpūtas aktivitāšu radīto antropogēno ietekmi uz vidi.

Dzintaru pārvads pēc pārbūves. Būvprojekta autora SIA “3C” vizualizācija

• Sākta Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve, arī gājēju celiņu, veloceliņu un jaunu autostāvvietu izbūve zem pārvada. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām.
• Sākta tilta pār Vecsloceni pārbūve, to plānots pabeigt līdz 2025. gada augustam.
• Pabeigta apgaismojuma modernizēšana pilsētas maģistrālajā ielā no Zigfrīda Meierovica prospekta līdz Priedaines satiksmes mezglam – 286 nātrija tipa gaismekļi nomainīti uz energoefektīvu diožu (LED) tipa apgaismojumu.
• Sākta Piestātnes ielas pārbūve no Edinburgas prospekta līdz celiņam gar kāpām: atjauno brauktuvi, gājēju celiņus, ielas apgaismojumu, izbūvē stāvvietas, atjauno inženierkomunikācijas. Būvdarbus plānots pabeigt 2025. gadā.
• Nometņu ielā Kauguros uzbūvēta jauna SIA “Jūrmalas siltums” biomasas katlumāja. Līdz ar tās darbības uzsākšanu Jūrmala ir palielinājusi biomasas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā līdz pat 70%, tādējādi būtiski samazinot atkarību no importētā fosilā kurināmā. Kurināmā iepirkumu par zemākām cenām rezultātā šajā apkures sezonā siltuma tarifs jūrmalniekiem ir par 20% zemāks salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu.
• Atjaunots brauktuves segums Dzirnavu ielā no Slimnīcas ielas līdz Vēsmas ielai un gājēju celiņš upes pusē, Edinburgas prospektā no 2. līnijas līdz 3. līnijai; izbūvēts asfaltbetona segums Viestura ielā no Dārzkopības ielas līdz Pērkona ielai; atjaunots gājēju celiņš Rīgas ielā no Turaidas ielas līdz Viktorijas ielai; atjaunots brauktuves segums Rīgas ielā sabiedriskā transporta maršruta posmā no Turaidas ielas līdz J. Pliekšāna ielai; atjaunots gājēju celiņš Meža prospektā no Madonas ielas līdz Piestātnes ielai.

• Drošas pilsētvides veicināšanai pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centrā tika uzstādīta videosiena un videosistēmas, kas ļauj sekot līdzi drošībai un kārtībai pilsētā, veicot publisko vietu videonovērošanu.
• Pašvaldības policija ir iegādājusies divus bezpilota gaisa kuģus (dronus), arī lietošanai nakts redzamības apstākļos. Šo ierīču izmantošana paplašinās patrulēšanas un uzraudzības iespējas.
• Satiksmes drošībai iegādāta satiksmes kontroles iekārta, ar to aprīkots luksofors pie regulējamas gājēju pārejas pretī Majoru dzelzceļa stacijai. Tas nodrošinās pastāvīgu satiksmes uzraudzību, automatizēti fiksējot sarkanās gaismas aizlieguma pārkāpumus.
• Rūpējoties par drošību uz ūdens un pludmalē, preventīvu drošības pasākumu veikšanai un ātrākai reaģēšanai iegādāts jauns pašvaldības policijas tehniskais aprīkojums: jaunas laivas, kvadricikls un hidrotērpi glābējiem.
• Iegādātas un uzstādītas trīs jaunas tipveida glābšanas stacijas: Dzintaru, Dubultu un Mellužu pludmalē. Kopumā pludmalē ir uzstādītas sešas stacijas, kas būtiski uzlabo pludmales apmeklētāju drošību aktīvās peldsezonas laikā.

• Kopš pavasara līdz pat vēlam rudenim Jūrmalu rotāja dekoratīvi stādījumi pilsētas skvēros, parkos un puķu traukos: 430 krāšņi ziedošu puķu trauki izvietoti pie apgaismojuma stabiem, 50 puķu kastes pie tiltu margām, 12 puķu kastes pie Dzintaru koncertzāles un 18 dekoratīvi veidotas puķu piramīdas.
• Kauguros pie kultūras nama tika labiekārtots atpūtas skvērs – izbūvēti bruģēti celiņi, ierīkoti velostatīvi un atpūtas soli, uzstādīts jauns vides objekts “Mezgls”, kas gan simbolizē seno zvejniekciemu vēsturi, gan iezīmē kaugurnieku ikdienas maršrutu krustpunktu.
• Vides labiekārtošanai Dzintaru mežaparkā atjaunots un ar jaunām rotaļu ierīcēm papildināts atpūtas laukums. Uzsākts darbs labiekārtojuma izveidei Asaru parkā, izsludināts arī metu konkurss vides objekta “Zemene” izveidei.
• Pēdējos 80 gados spēcīgākā vētra Latvijā nodarīja milzīgus postījumus Jūrmalai. Lielākajā daļā publiskās teritorijas postījumu sekas ir novērstas, infrastruktūras atjaunošana vēl turpinās Kauguru parkā un pilsētas mežu teritorijās. Pēc vētras no publiskām teritorijām un iedzīvotāju pieteiktajām adresēm tika izvestas 859,62 tonnas lauzto koku zaru un lapu.
• Turpmāk no 1. novembra līdz 31. martam pludmalēs ir atļauts atrasties ar suņiem.
• Kopš 1. februāra iebraukšanas nodeva kūrortpilsētā ir spēkā visu gadu. Nodevas perioda pagarināšanas mērķis ir mazināt satiksmes intensitāti, mudināt iedzīvotājus mainīt savus pārvietošanās paradumus, izvēloties videi nekaitīgāku transportu.

• Pārbūvēta Jūrmalas Aspazijas pamatskolas ēka ar diviem korpusiem, uzbūvēta jauna sporta zāle ar āra sporta laukumiem un mūsdienīgu infrastruktūru; labiekārtota skolas apkārtne.
• Mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai skolām iegādāti 12 lielie krāsu printeri, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju digitālās plaisas mazināšanai – 1500 chromebook iekārtas un 94 pašvaldības nodrošinātie datori.
• Palielinoties pakalpojumu, preču un produktu izmaksām, palielinātas arī izmaksas izglītojamo ēdināšanai – no 2,64 uz 4,01 eiro dienā pirmsskolā, 1.–4. klasēm – no 2,15 uz 3,09 eiro par pusdienu reizi. 5.–12. klasēm no 2,44 uz 2,66 eiro par pusdienu reizi. Visi izglītojamie saņem pašvaldības apmaksātas pusdienas, izmaksu pieaugumu pilnā apjomā sedz pašvaldība, vecākiem nav jāpiemaksā.
• Atjaunota skolu sporta infrastruktūra: pārbūvēts Jūrmalas Mežmalas pamatskolas stadions un Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas sporta laukums Lielupes ielā. Sākta Jūrmalas Mežmalas pamatskolas sporta zāles pārbūve, kuru plānots pabeigt šogad.
• Uzlabojumi gandrīz visos bērnudārzos: jauns rotaļu laukums ierīkots pie bērnudārza “Namiņš” Lielupes ielā, atjaunoti un ar jaunām rotaļu ierīcēm papildināti āra laukumi bērnudārzos “Saulīte”, “Katrīna, “Taurenītis”, “Mārīte”; jaunas nojumītes uzbūvētas “Madarā” un “Podziņā”, atjaunotas bērnudārza “Ābelīte” telpas, modernizētas bērnudārza “Mārīte” grupiņu telpas.

• Pieņemts lēmums no 2025. gada palielināt jaundzimušā pabalstu – 1000 eiro katram jaundzimušajam – un veselības aprūpes pabalstu senioriem – 200 eiro. Pabalstos jaundzimušajiem 2024. gadā izmaksāti 226,7 tūkstoši eiro, tas piešķirts 468 jūrmalniekiem; pensijas vecuma iedzīvotājiem – 1,4 miljoni eiro, pabalsts piešķirts 9350 senioriem.
• Tika attīstīta un pilnveidota vide sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem: pārbūvēta ēka Hercoga Jēkaba ielā, kur izbūvēti grupu dzīvokļi; pārbūvētas un atjaunotas ēkas Dūņu ceļā, kur tiks nodrošināti jauni un pilnveidoti līdzšinējie pakalpojumi.
• Pārbūvēts “Veselības un sociālās aprūpes centrs “Sloka”” – atjaunots viens ēkas korpuss, kur jaunās un modernās telpās tiks nodrošināta sociālā aprūpe 50 personām.
• Rūpējoties par iedzīvotāju veselību, oktobrī tika rīkots Veselības mēnesis, kura laikā jūrmalniekiem bez maksas tika piedāvātas vairāk nekā 50 dažādas aktivitātes un pakalpojumi veselības uzlabošanai.

• Sekmējot Jūrmalas unikālās vēsturiskās apbūves saglabāšanu, palielināts pašvaldības atbalsta saņēmēju loks un finansējuma apmērs kultūrvēsturisko ēku – kultūras pieminekļu – atjaunošanai. Piešķirts līdzfinansējums 134,7 tūkstoši eiro 11 projektiem – dzīvojamām ēkām un sakrālām būvēm.
• Sadarbībā ar Tukuma novadu tika panākta seno tradicionālo prasmju – zvejas tīklu darināšanas – iekļaušana nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

• Notikuši aptuveni 800 dažādu kultūras pasākumu, tajā skaitā vairāk nekā 100 profesionālās mākslas koncertu Dzintaru koncertzālē: Jūrmalas festivāls, Ziemassvētku festivāls, Elīnas Garančas koncerts, Saullēkta koncerts un Nakts koncerts. Jūrmalas bibliotēka piedāvāja vairāk nekā 100 tikšanās ar Latvijas literātiem, Jūrmalas teātris – 49 izrādes, savukārt Jūrmalas muzejs – 32 izstādes.
• Jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītie ikgadējie Kūrorta svētki un Kauguru svētki pulcēja 10 tūkstošus apmeklētāju. 2024. gadā Jūrmalā norisinājās Starptautiskais jauniešu teātru festivāls ar dažādām radošām aktivitātēm.
• Ar pašvaldības atbalstu iedzīvotāju biedrības papildināja kultūras pasākumu piedāvājumu ar jaunām norisēm: Zemeņu diena Asaru dzelzceļa stacijā, Mantojuma diena dzelzceļa stacijās, vasaras saulstāvju svētki Ezeru ielas peldvietā, Nakts koncerts sveču gaismā Mīlestības saliņas paviljonā, koncerts laivās uz ūdens “Melnezera skaņas” u. c.
• Jūrmalā notikušas aptuveni 450 vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga sacensības 26 sporta veidos, tostarp prestižais “CEV Nāciju kauss” pludmales volejbolā ar cīņu par pēdējām ceļazīmēm sieviešu un vīriešu pāriem uz olimpiskajām spēlēm Parīzē. Jūrmala bija mājvieta starptautiskām tenisa, mākslas vingrošanas sacensībām, šaha festivālam, ūdens motosporta sacensībām.
• Sporta un piedzīvojumu entuziastus tradicionāli pulcēja Jūrmalas Krāsu skrējiens.