Jūrmalas muzejā skatāma izstāde “Jūrmala gleznās un grafikā. Iz vēstures”, kuras pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi “Jūrmala gleznās”. Šai iniciatīvai, diemžēl, nebija lemts ilgs mūžs – 1940. gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939. gada izstādē bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus.
Avīzē Jaunākās Ziņas 1936. gadā mākslinieks un mākslas apskatnieks Jūlijs Madernieks rakstīja: “Visa atzinība Jūrmalas latviešu biedrībai par gleznu izstādes sarīkošanu peldsezonas laikā. Šī pirmā izstāde lai kļūtu par skaistu tradīciju, kurai sekotu ikgadu peldsezonas laikā gleznu izstādes, kas blakus koncertiem tuvinātu peldviesus arī šai mākslas nozarei…”.
Pašreizējā izstāde ir šīs savulaik iedibinātās tradīcijas jau otrais turpinājums. Izstādes mērķis nav atkārtot, bet gan piedāvāt skatītājam mākslas darbus, kuru galvenā tematiskā piesaiste ir Jūrmala. Neliela ekspozīcijas daļa šoreiz atvēlēta arī bērnu atpūtai vasarā. Apkopoti bērnu zīmējumi, rotaļlietas, dokumenti un fotogrāfijas no muzejiem un privātkolekcijām. Izstādē aptverts gandrīz 50 gadu ilgs laika posms, sākot no 1912.gadā impresionisma tradīcijās tapušās Vilhelma Purvīša jūras piekrastes ainavas, līdz Voldemāra Caunes neliela formāta skicēm, kas tapušas 20. gadsimta 60.gados.
Latvijas slavenākais itālis Niklāvs Strunke savas dzīves lielāko daļu ir pavadījis starp Romu, Florenci un Kapri, kas māksliniekam ļāva sajust pasaules mākslas elpu, eleganti akcentējot savu latvisko identitāti. Ekspozīcijā blakus skatāms mākslinieka dēla Lara Strunkes bērnu dienu zīmējums.
Izstādē skatāms arī Aleksandras Beļcovas labākajās modernisma tradīcijās gleznotais darbs Vasarnīca Jūrmalā, tas tapis 20.gs. 20.gados, un izceļas ar savu kompozicionālo un tonālo tīrību.
Latviešu gleznotājs, zīmētājs, porcelāna apgleznotājs, interjerists, kritiķis, teātra un kino dekorators, pedagogs Romans Suta darbojās visos mākslas veidos, kuriem patiesi nodevās, strādājot ar milzīgu aizrautību un gūstot vērā ņemamus panākumus.
Būdams viens no izglītotākajiem un erudītākajiem sava laika latviešu māksliniekiem, Ģederts Eliass darbojies gandrīz visu 19. –20.gs.mijas mākslas virzienu ietvaros līdz pilnībā atradis savu ņeatkārtojamo stilu, kur darbs liekas it kā vēl nepabeigts, bet jau pilnīgs.
Spilgtais ekspresionisma pārstāvis latviešu mākslā Jānis Ferdinands Tīdemanis studējis ne tikai Amerikā, bet papildinājies arī Karaliskās Mākslas akadēmijā Antverpenē. Savulaik viņš tika dēvēts par krāsās uzbāzīgu, kliedzošu un pašpārliecinātu mākslinieku.
Vilhelma Purvīša skolnieka Mārtiņa Krūmiņa darbus raksturo teicama kompozīcija, smalks kolorīts un nepārprotama gaismas klātbūtne.
Iepriekš izstāde bija skatāma Jūrmalas muzeja Kamīnzālē, taču tagad atjaunotā izskatā tā pārcelta uz muzeja otro stāvu un priecēs skatītājus līdz gada beigām. Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma Mākslas muzeju, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, LU Akadēmisko bibliotēku, Zuzānu mākslas kolekciju, mākslas galeriju Jēkabs un privātkolekcionāriem.