2024. gada 11. novembrī Jūrmalas pilsētai aprit 65 gadi kopš tās izveidošanas. Jūrmala ir salīdzinoši jauna pilsēta, bet apkaimēm, kas to veido, ir vairākus gadsimtus sena un notikumiem bagāta vēsture. Jūrmalas pilsētas izveidošanos tēlaini var salīdzināt ar trīs upēm, kuras, saplūstot kopā, veido jūru: Jūrmala tapusi, apvienojot trīs bijušās pilsētas – Sloku, Ķemerus un Rīgas Jūrmalu.
No peldu miestiem līdz valstspilsētai
Visas trīs kādreiz patstāvīgās pilsētas – Sloka, Ķemeri un Rīgas Jūrmala – ir veidojušās atšķirīgi, katrai no tām bijuši savi ziedu laiki un tāpat arī grūtāki periodi. Slokai pilsētas tiesības piešķīra jau 1878. gadā, Rīgas Jūrmalas peldu miestiem – 1920. gadā, Ķemeriem – 1928. gadā, bet kā apdzīvotas vietas tās bija zināmas daudz, daudz agrāk.
Šodien Jūrmala ir lielākā kūrortpilsēta Baltijas valstīs, teritorijas ziņā otra lielākā pilsēta Latvijā, un pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaita ziņā Jūrmala, kas līdz šim bija piektajā vietā, kļuvusi par ceturto lielāko Latvijā.
Jūrmalas pilsēta vijas 24 kilometrus garā joslā starp Rīgas jūras līci un Lielupi, aptverot vairākas pilsētas daļas – 26 apkaimes, katrai no tām ir sava vēsture un raksturīgās iezīmes, kas kopā veido Jūrmalu.
Pilsēta dabā
Jūrmalas bagātības ir tās dabas resursi: jonizētais un bioloģiski aktīvām vielām piesātinātais jūras un priežu mežu gaiss, 24 kilometrus garās pludmales baltās kvarca smiltis, ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume, minerālūdeņu avoti un kūdras dūņas, ko izmanto kūrorta dziedniecībā.
Jūrmala ir pilsēta dabā: meži aizņem 45% tās teritorijas, gandrīz 12% – iekšzemes ūdeņi (Rīgas līcis, piecas upes un upītes, četri ezeri un Varkaļu kanāls). Jūrmalā ir vislielākais skaits oficiālo peldvietu: vienpadsmit no tām ir jūras, divas – Lielupes krastā.
Vēstures elpa caur gadsimtiem
Kūrortpilsētas lepnums ir arī tās unikālā arhitektūra – krāšņie kokgriezuma dekori ēku apdarē un krāsainās stikla mozaīkas koka vasarnīcu sīkrūšu logos. Jūrmalā kultūrvēsturiskais mantojums aptver valsts, reģionālas un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļus, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas ēkas un vairāk nekā 2000 vēsturiskā fona apbūves ēkas.
Jūrmala lepojas ar vēsturisko Dzintaru koncertzāli, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, mākslas staciju “Dubulti” – laikmetīgās mākslas telpu funkcionējošā dzelzceļa stacijā –, atjaunotajām Raiņa un Aspazijas vēsturiskajām mājvietām – Aspazijas māju un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu –, atjaunoto vēsturisko Mellužu estrādi.
Attīstīts tūrisms
Pilsētas vēsturiskā arhitektūra, labvēlīgie klimatiskie apstākļi, kūrortviesnīcu un ārstniecības iestāžu piedāvājums, kultūras norises pilsētā, attīstītā pilsētas infrastruktūra un labiekārtotās pludmales piesaista tūristus Jūrmalā visos gadalaikos. Pēdējo desmit gadu laikā tūrisma pieaugums Jūrmalā bijis 163%.
Jūrmala šodien
Jūrmala vienmēr ir bijusi arī ērta dzīves telpa vietējiem iedzīvotājiem. Jūrmalā ir deviņi parki, kā arī skvēri un plašas zaļās zonas, 70 rotaļu un sporta laukumi, tajā skaitā četri skeitborda laukumi jauniešu aktivitātēm, un gandrīz 30 kultūras norišu vietas.
Saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu, pēdējo piecu gadu laikā pilsētas infrastruktūru papildinājis atjaunotais Ķemeru ūdenstornis – nacionālas nozīmes arhitektūras piemineklis – un atjaunotais vēsturiskais Ķemeru parks.
Gādājot par pilsētas attīstību un jūrmalnieku vajadzībām, uzbūvēts Kauguru parks un Jūrmalas Jauniešu māja, Jūrmalas Aspazijas pamatskolas jaunā ēka un sporta zāle. Nodibināta Jūrmalas Aspazijas pamatskola un Jūrmalas Futbola skola.
Jūrmalai raksturīgos vaibstus un kultūrzīmes vēl spilgtāk iezīmē pēdējos piecos gados tapušie jaunie vides objekti: skulptūra “Aspazija kāpās”, vides objekti “Jūrmalas baltā kaija” un “Čiekurs”, skulptūra “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”, jaunā Jūrmalas robežzīme un vides objekti “Baltijas straume” un “Ķemeru Anniņa”.
Šogad ir sākta Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve, kas būs nozīmīgs ieguldījums pilsētas nākamajām desmitgadēm.
