Jūrmalas muzejā izstādē “Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1165” būs aplūkojams Lāčplēša Kara ordeņa kavalierei Valijai Valērijai Veščunai-Jansonei piešķirtais ordenis, ko drosmīgā jauniete ieguvusi par dalību cīņās pret Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī. Ordeni glabā V. V. Veščunas-Jansones meita – jūrmalniece Areta Jansone, kura to atvēlējusi muzejam īslaicīgai eksponēšanai.
Valija Valērija Veščuna dzimusi 1902. gada 3.oktobrī Bulduros. Būdama 17 gadus veca vidusskolniece, viņa pievienojās Latvijas valdības bruņotajiem spēkiem cīņā pret Bermonta karaspēku Rīgā.
Augsto apbalvojumu – III šķiras Lāčplēša Kara ordeni – 7. Siguldas kājnieku pulka dižkareive V. V. Veščuna saņēma par 1919. gada 19. novembra kauju pie Plāņu mājām Zemgalē. Ienaidniekiem veicot spēcīgas apšaudes, viņa, izrādot drošsirdību un citus sev līdzi aizraudama, viena no pirmajiem šķērsoja tikko aizsalušo Lielupi un, neraugoties uz ienaidnieku pārspēku, kopā ar citiem kareivjiem izsita tos no Plāņu mājām, saņēma gūstekņus un ieguva ieročus.
Pēc Latvijas Neatkarības kara V. V. Veščuna-Jansone ieguva juristes izglītību, zvērinātas advokātes kvalifikāciju un aktīvi darbojās sabiedriskajā dzīvē, savukārt padomju okupācijas laikā no 1940. līdz 1990. gadam viņa pārtrauca publiskās aktivitātes, dzīvoja kā mājsaimniece, nestrādāja algotu darbu. 1988. gadā, sākoties Atmodai, viņa iestājās Latvijas Neatkarības kustībā.
V. V. Veščunas-Jansones laulībā ar Vilhelmu Jansonu dzimuši divi bērni – dēls un meita, ir vairāki mazbērni un mazmazbērni. Valija Valērija Veščuna-Jansone mirusi 1990. gada 10. jūnijā. Apglabāta Lielupes kapos Jūrmalā.